Zinātniski praktiskā konference "Atjaunīgā ainava", kas norisinājās 2026. gada 24. aprīlī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē, aktualizēja ainavu nākotni klimata pārmaiņu un zaļās enerģijas pārejas kontekstā. Pasākums pulcēja starptautiskus ekspertus un vietējos pētniekus, ainavu arhitektus un studentus, lai diskutētu par ilgtspējīgiem telpiskās plānošanas un ainavu arhitektūras risinājumiem.

Konferenci atklāja LBTU Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta direktore Kristīne Vugule. Ievada lekciju sniedza Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzējs un pētnieks Anders Larssons. Viņš analizēja enerģijas pāreju gan kā potenciālu glābšanas riņķi, un tajā pat laikā draudu ainavai. Pētnieks vērsa uzmanību uz "zaļo" tehnoloģiju patieso ietekmi un uzsvēra daudzfunkcionālas zemes izmantošanas nozīmi, kur enerģijas ieguve tiek apvienota ar bioloģisko daudzveidību un oglekļa piesaisti.

Ainavu arhitektūras un plānošanas virziena mācībspēki iepazīstināja ar jaunāko pētījumu klāstu, kas aptvēra dažādus ilgtspējas aspektus:

• Klimatam pielāgoti apstādījumi: Projekts "UrbanGreenAdapt" fokusējās uz risinājumiem pilsētu noturības stiprināšanai Latvijā un Lietuvā.

• Pilsētvides ekoloģija: Tika prezentēts projekts par urbānajām pļavām kā rīku ilgtspējīgai pilsētas ārtelpai, pētot gan augsnes procesus un kukaiņu daudzveidību, gan sabiedrības preferences un apsaimniekošanas izmaksas.

• Teritoriju pārvaldība: Pētnieki izklāstīja metodiku ainaviskās kvalitātes novērtēšanai Natura 2000 teritorijās un analizēja rekreācijas ietekmi uz vidi mežos.

• Inovatīvi elementi un cirkulārā ekonomika: Tika demonstrēts dizaina ietvars ārtelpas elementu radīšanai no koksnes ražošanas atlikumiem.

• Tika apskatītas pašreizējo doktorantu pētījumu tēmas.

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes profesors Simons Bells iepazīstināja ar projektu "Climate Quilts", kas caur kopienas dizaina pieeju veicina bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju noturību pret klimata pārmaiņām. Pēc kafijas pauzes ainavu arhitekte Laura Hrisanfova prezentēja pētījumu par vēja parku attīstību Dienvidkurzemes novadā. Izmantojot 47 telpisko datu slāņus un redzamības analīzi, pētniece secināja, ka mežainās kāpas piekrastē būtiski mazina turbīnu vizuālo ietekmi, un sniedza rekomendācijas attīstītāju sadarbībai ar vietējām kopienām.

Uzņēmuma "Laflora" zinātniskais konsultants Normunds Stivriņš rādīja piemēru, kā kūdras ieguves uzņēmums transformējas par klimata risinājumu nodrošinātāju, ieviešot atjaunīgo enerģiju, siltumnīcu kompleksus un paludikultūru degradētās teritorijās. SIA "Alejas Projekti" vadītājs Andris Drēska akcentēja zaļos jumtus kā kritiski svarīgu pilsētvides elementu, kas spēj samazināt jumta virsmas temperatūru par 40 grādiem un atslogot pilsētas inženierkomunikācijas lietusgāžu laikā.

Konferences noslēdzošajā daļā tika prezentēts projekts "BioFloat", kurā, izmantojot mākslīgās peldošās salas ar vietējām augu sugām, tiek uzlabota ūdens kvalitāte un veidoti jauni biotopi pilsētas dīķos Cēsīs un Gulbenē. Visbeidzot, uzņēmums "Envirotech" iepazīstināja ar jaunākajām ĢIS tehnoloģijām teritoriju plānošanā.

Pasākums noslēdzās ar diskusijām par nozares attīstības perspektīvām, uzsverot nepieciešamību pēc integrētas pieejas, kurā apvienoti zinātniskie pētījumi, tehnoloģiskās inovācijas un sabiedrības iesaiste.

Spilgtākie fotomirkļi no pasākuma